Lai sekmīgi īstenotu NAP noteikto valsts attīstības stratēģiju, NAP īstenošanas vadības un uzraudzības procesā jānodrošina:
-
visu iesaistīto pušu, tai skaitā, valsts un pašvaldību iestāžu, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru līdzdalība un atbildība par NAP izvirzīto uzdevumu īstenošanu un visu darbību koordinācija;
-
valsts tiešās pārvaldes iestāžu, reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņa izstrādāto plānošanas dokumentu atbilstība NAP izvirzītajām valsts vidēja termiņa prioritātēm un galvenajiem uzdevumiem;
-
finanšu līdzekļu koncentrācija un atbalsta instrumentu koordinācija un savstarpēja papildinātība.
Valsts izaugsmes ilgtermiņa mērķa – cilvēka dzīves kvalitātes pakāpeniska paaugstināšanās – uzraudzībai izmantoti Stratēģiskās analīzes komisijas izstrādātā dzīves kvalitātes indeksa rādītāji.
Šos indeksa rādītājus ar specifiskiem NAP prioritātēm un risināmajiem uzdevumiem atbilstošiem rezultatīvajiem rādītājiem papildina „Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam īstenošanas uzraudzības rezultatīvie rādītāji" (izskatīti MK 2006.gada 31.oktobrī), kas izstrādāti, lai nodrošinātu NAP īstenošanas uzraudzību atbilstoši tā stratēģiskajam mērķim, prioritātēm un risināmajiem uzdevumiem.
Ilgākā laika periodā valsts attīstības procesa monitorings, it īpaši valsts konkurētspējas novērtējums, nav iedomājams bez modernas un sistemātiskas zinātniskās pētniecības un prognozēšanas, lai nodrošinātu valdību, pašvaldības, uzņēmējus, zinātniekus ar nepieciešamo informāciju par Latvijas ilgtermiņa salīdzinošajām priekšrocībām globālā kontekstā, par valsts teritoriju un nozaru attīstības tendencēm.
