Ministrs pauda gandarījumu par iespēju ar NAP iepazīstināt uzņēmējus, kā arī uzklausīt viņu viedokli par sagatavoto redakciju. NAP sabiedriskā apspriešana jau trešo nedēļu norit visos Latvijas reģionos un tā noslēgsies ar vērienīgu izstādi.
„Sabiedriskās apspriešanas pasākumi tiek organizēti ar mērķi gūt kvalitatīvas un konstruktīvas idejas un papildinājumus sagatavotajam NAP, nevis tikai formalitātes pēc”, uzsvēra Māris Kučinskis.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Ilze Kukute uzņēmējus iepazīstināja ar NAP saturu, būtību un galvenajiem mērķiem, minot, ka vienīgais Latvijas izaugsmes resurss nākotnē ir tās iedzīvotāju zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, vairot, pielietot un uzturēt.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras padomnieks Māris Ēlerts klātesošos iepazīstināja ar vienu no NAP prioritātēm – izņēmumu tehnoloģisko izcilību un elastību. Starp zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem pašlaik ir vāja sadarbība, kuru ir nepieciešams stiprināt, lai veicinātu jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi.
Ministrs Māris Kučinskis stāstīja par NAP ieviešanu un uzraudzību – pašlaik tiek piedāvāts šo funkciju veikt Nacionālajai reģionālās attīstības padomei (NRAP), kuru varētu pārveidot par Nacionālās attīstības padomi un nodot premjerministra pakļautībā. Patlaban NRAP sastāvā ir piecu plānošanas reģionu pārstāvji un deviņi ministri.
„Valsti var salīdzināt ar lielu kuģi, kurš kustās kādā virzienā. NAP ir kā mērķis, uz kuru šim kuģim braukt, taču lai tur nokļūtu ir nepieciešams pagrieziens. To nav iespējams izdarīt ātri, šis kuģis griežas lēnām un pakāpeniski, tādēļ mums visiem ir jāpieliek pūles, lai tas kustētos pareizajā virzienā”, klāstīja Māris Kučinskis.
Ministrs uzņēmējus aicināja piedalīties arī NAP sabiedriskās apspriešanas noslēgumā paredzēto izstādi „Reģionālā attīstības Latvijā 2006.”, kuras ietvaros notiks vairākas konferences, tajā skaitā pēdējā NAP pirmās redakcijas apspriešana.
Uzņēmēji iesaistījās un uzdeva daudzus jautājumus, kas saistās ar valsts pārvaldes funkciju deleģēšanu nevalstiskajām organizācijām, attīstības plānošanu pēc 2013. gada, plānošanas dokumentu hierarhiju, demogrāfisko situāciju un darba tirgu.
LTRK prezidents Jānis Āboltiņš norādīja uz vairākām nepilnībām, kas, viņaprāt, vēl joprojām atrodamas NAP. J.Āboltiņš uzskata, ka trūkst skaidras vīzijas par to, kādai Latvijai būtu jāizskatās 2013. gadā, kā arī nepietiekoša uzmanība pievērsta Latvijas izdevīgajam ģeopolitiskajam izvietojumam – Latvija varētu veiksmīgi darboties kā starpnieks starp rietumu un austrumu tirgiem. LTRK prezidents uzskata, ka valsts pārvaldes uzdevums ir veicināt katra indivīda sapņu piepildījumu, taču NAP ir pārāk neskaidri noteikti valsts pārvaldes principi un mērķi. Valsts pārvaldē būtu jāievieš biznesa principi.
Māris Kučinskis pateicās par konstruktīvajiem priekšlikumiem, solot tos ņemt vērā. Ministrs uzsvēra, ka pašlaik NAP nav pilnīgs un ideāls, tādēļ šādi priekšlikumi ir nepieciešami, un aicināja LTRK apkopot savus priekšlikumus un iesniegt izskatīšanai.
Uzņēmēji pauda arī pārliecību, ka universitātes nevajadzētu noteikt kā vienīgos zinātnes attīstības centrus, bet ļaut tajā piedalīties arī augstskolām. Tāpat klātesošie ieteica ļoti lielu uzmanību pievērst NAP īstenošanas uzraudzībai, apsverot iespēju izveidot neatkarīgu nevalstisku institūciju, kas šo funkciju varētu pildīt.
NAP ir valsts attīstības plānošanas dokuments laika posmam no 2007.-2013. gadam un tas kalpos kā kompass politiķiem, ierēdņiem, un ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tas iezīmē pagriezienu attieksmē, plānošanā, kā arī sabiedrības līdzdalībā. Plāna pamatā ir Saeimā apstiprinātais zinātnieku izstrādātais Latvijas izaugsmes modelis „Cilvēks pirmajā vietā”. Modelis paredz Latvijas izaugsmi balstīt uz cilvēka zināšanām, prasmēm un spēju efektīvi pielietot tā rīcībā esošo kapitālu, zināšanas un tehnoloģijas. Izaugsmes mērķis ir cilvēka dzīves kvalitātes pieaugums.
