Jelgava

2006.gada 3.marts

Jelgavā notika pirmais NAP sabiedriskās apspriešanas pasākums. Sabiedrisko apspriešanu vadīja J.Domburs. Pasākumā piedalījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre I.Kukute, Zemgales plānošanas reģiona attīstības aģentūras direktors R.Vītoliņš, Latvijas Universitātes pasniedzēji A.Zobena un T. Tīsenkopfs, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektors J.Skujāns, kā arī citi dalībnieki.

Latvijas Universitātes (LU) vadošais pētnieks E.Karnītis, kurš ir viens no Latvijas izaugsmes modeļa „Cilvēks centrā” autoriem, klātesošos iepazīstināja ar NAP struktūru un galvenajām sastāvdaļām. E.Karnītis uzsvēra, ka šī plāna galvenā atšķirība no pašreiz spēkā esošā plāna ir tā, ka tas ir domāts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai, nevis tikai ES līdzekļu apguvei. Sagatavotajā NAP noteikts, ka Latvijas galvenais izaugsmes resurss ir cilvēki un viņu zināšanas. E.Karnītis pauda pārliecību, ka 2013. gadā Latvijas attīstība būs sasniegusi vismaz 70% no ES 25 valstu vidējā līmeņa.

LU vadošais pētnieks minēja, ka sagatavotajā NAP ir iestrādāts Īrijai raksturīgais uzsvars uz izglītību un Somijai raksturīgais uzsvars uz inovācijām. Kā svarīgu faktoru pētnieks minēja to, ka pašlaik izstrādē esošā ES fondu apguves stratēģija tiek balstīta uz NAP prioritātēm, tādējādi nodrošinot ES fondu līdzekļu ieguldīšanu NAP īstenošanā.

Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja B.Rivža klātesošos iepazīstināja ar cilvēkresursu stāvokli Latvijā. Ņemot vērā to, ka NAP stratēģijā noteikts, ka „centrā atrodas cilvēks un izglītība”, B.Rivža pauda pārliecību, ka cilvēkresursi Latvijā ir pietiekami NAP mērķu īstenošanai. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 130 000 studentu, kas ir visnotaļ augsts rādītājs, taču, lai sasniegtu NAP paredzēto, ir nepieciešams attīstīt dabas zinātnes un inženierzinātnes, kas nozīmē nopietnas izmaiņas izglītības sistēmā. B.Rivža uzsvēra reģionālo augstskolu lomu cilvēkresursu kvalitātes paaugstināšanā, nepieciešamību augstskolām iesaistīties mūžizglītības iespēju nodrošināšanā, kā arī augstskolu starptautiskās sadarbības veicināšanu.

Klātesošie iesaistījās diskusijā, kur tika pārrunāti NAP uzraudzības un īstenošanas modeļi. Izskanēja arī ieteikums svītrot no NAP nepieciešamību uz pašvaldībām attiecināt civildienesta prasības. Klātesošie pauda atbalstu idejai vidējo izglītību noteikt kā obligātu.

Daugavpils

2006.gada 10.marts

NAP sabiedrisko apspriešanu Daugavpilī apmeklēja aptuveni 130 interesenti.

Sabiedrisko apspriešanu ar uzrunām atklāja ministru prezidents A.Kalvītis, Daugavpils universitātes rektore Z.Ikere un ministrs M.Kučinskis. A.Kalvītis uzsvēra, ka šī ir pirmā reize, kad tik nozīmīgs valsts attīstības dokuments tiek apspriests arī reģionos un ir svarīgi ar to iepazīstināt visu Latvijas sabiedrību, panākt vienotu izpratni, kā arī vienoties par kopīgi sasniedzamajiem mērķiem. Nākamo desmit gadu prioritāte būs zinātne, izglītība un konkurētspēja – tieši katra indivīda konkurētspēja, lai Latvija kļūtu par intelektuālā biznesa valsti.

LU vadošais pētnieks E.Karnītis iepazīstināja ar sagatavotā NAP pirmo redakciju un tā stratēģisko mērķi. Valsts prezidentes Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Ž.Ozoliņa uzstājās ar prezentāciju „Izglītots un radošs cilvēks”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors A.Ozols pārrunāja uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un elastību un Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta vadītāja I.Goldberga analizēja priekšnosacījumus attīstībai.

Ministrs M.Kučinskis sabiedriskās apspriešanas dalībniekus iepazīstināja ar NAP īstenošanas priekšnosacījumiem, minot Ungārijas un Austrijas piemērus nacionālo attīstības plānu izpildes kontrolei. Ministrs aicināja klātesošos paust savu viedokli par Latvijas situācijai vispiemērotāko NAP īstenošanas uzraudzības modeli.

Klātesošie iesaistījās diskusijā par dažādiem NAP aspektiem. Daugavpilieši izteica priekšlikumu NAP iekļaut ne tikai nosacījumu par obligātu vidējo izglītību, bet arī obligātu pamatizglītību, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu iekļaut Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Pašlaik pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgošana ir pašvaldību pienākums. Klātesošie uzsvēra, ka liela uzmanība ir jāpievērš izglītības satura pārskatīšanai un pielāgošanai mūsdienu prasībām.

Liepāja

2006.gada 17.marts

NAP sabiedrisko apspriešanu Liepājā apmeklēja aptuveni 120 interesenti.

Sabiedrisko apspriešanu atklāja RAPLM valsts sekretāre, Liepājas domes priekšsēdētājs U.Sesks un Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektors O.Zīds. I.Kukute uzsvēra, ka NAP ir būtisks valsts attīstības dokuments un ir svarīgi, ka tas tiek apspriests reģionos un aicināja visus klātesošos aktīvi iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā.

Ekonomikas doktors, finansu un menedžmenta konsultēšanas firmas „Konsorts” prezidents U.Osis klātesošos iepazīstināja ar NAP pirmo redakciju un tā stratēģisko mērķi. Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja B.Rivža uzstājās ar prezentāciju “Izglītots un radošs cilvēks”. M.Ēlerts LIAA padomnieks liepājniekus iepazīstināja ar uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un elastību, savukārt par NAP un priekšnosacījumi attīstībai Liepājā iepazīstināja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks G.Ansiņš. Valsts sekretāre sabiedriskās apspriešanas dalībniekus iepazīstināja ar NAP īstenošanas priekšnosacījumiem.

Klātesošie iesaistījās diskusijā par NAP uzraudzību un īstenošanu. Liepājnieki izteica priekšlikumu NAP iekļaut Kurzemes reģiona lomu – iespēju kļūt par Latvijas tranzītteritorijas potenciālu. Tāpat dalībnieki iesaistījās diskusijā par nacionālā attīstības plāna un lauku attīstības vīziju.

Rīga

2006.gada 24. marts

LU Sociālo zinātņu fakultātē sabiedrisko apspriešanu ar uzrunu atklāja Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs A.Aksenoks, kurš izteica gandarījumu par sagatavoto NAP versiju un pauda uzskatu, ka šis dokuments ir ļoti svarīgs uzņēmējdarbībai, jo tajā ir likts uzsvars uz izglītību un modernajām tehnoloģijām.

M.Kučinskis uzrunā aicināja iedzīvotājus aktīvi piedalīties NAP sabiedriskajā apspriešanā un sniegt savu artavu tā pilnveidošanā. Ministrs norādīja, ka papildinājumi vēl ir nepieciešami NAP īstenošanas un uzraudzības sadaļā, kas ir ļoti būtiska veiksmīgai NAP ieviešanai dzīvē.

LU vadošais pētnieks E.Karnītis klātesošos iepazīstināja ar sagatavotā NAP pirmo redakciju, tā stratēģisko mērķi. LIAA padomnieks M.Ēlerts pārrunāja uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un elastību.

Klātesošie iesaistījās diskusijā par dažādiem NAP aspektiem. Rīdzinieki pauda pārliecību, ka izglītības sistēmas kvalitātes stiprināšana ir jāsāk ar bērnudārziem, kā arī lielāks uzsvars jāliek uz pamatizglītību. Tāpat rīdzinieki pauda savas domas par vispiemērotāko NAP īstenošanas un uzraudzības modeli, kā arī atzinīgi novērtēja NAP paredzēto reģionālo augstskolu kapacitātes stiprināšanu.

Talsi

2006.gada 29.marts

Sabiedrisko apspriešanu atklājas Talsu domes priekšsēdētājs A.Lācarus, kurš izteica gandarījumu par sagatavoto NAP pirmo versiju, kā arī uzsvēra dokumenta nozīmīgumu. A.Lācarus aicināja aktīvi piedalīties diskusijā ne tikai pašvaldību darbiniekus un uzņēmējus, bet arī jauniešus un skolēnus.

Valsts sekretāre uzrunā Talsu iedzīvotājus aicināja aktīvi piedalīties savas, pašvaldības, izglītības un valsts nākotnes veidošanā, izsakot savas domas, kritiku un ieteikumus.

I.Kukute dalībniekus iepazīstināja ar NAP pirmo redakciju un tā stratēģisko mērķi, LIAA mārketinga projektu nodaļas vadītājs A.Blumbergs. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra padomniece S.Vēvere uzstājās ar prezentāciju “Izglītots un radošs cilvēks”.

Talsu iedzīvotāji aktīvi iesaistījās diskusijā par uzņēmējdarbību un tautsaimniecību un tā nozīmīgumu valsts attīstībā. Tāpat pauda pārliecību, ka vairāk līdzekļu ir jāiegulda izglītībā, infrastruktūras modernizācijā, kā arī konkrēti jāiestrādā karjeras izglītības sistēma.

Valmiera

2006.gada 31.marts

Pasākumu ar uzrunām atklāja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs I.Boķis, Vidzemes augstskolas rektore V.Daukšte un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis.

V.Daukšte pauda gandarījumu, ka šā dokumenta apspriešana notiek Vidzemes augstskolā, kā arī ieinteresētību, lai plāns īstenotos dzīvē. Rektore īpaši uzsvēra, ka zinātnei, izglītībai un uzņēmējdarbībai ir jākļūst par ciešiem sadarbības partneriem, kā arī nepieciešamību veicināt policentrisko attīstību.

I.Boķis atzina, ka NAP ir ļoti būtisks dokuments un pauda, ka viņu kā pašvaldības vadītāju NAP kontekstā interesē reģionālā reforma, kas joprojām bremzē attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka trūkuma problēmas risinājums.

Ministrs informēja, ka NAP vēl nav gatavs un sabiedriskās apspriešanas pasākumi sniedz būtisku ieguldījumu tā satura uzlabošanai. „Sapņi īstenojas un lai šis sapnis īstenotos, mums ir jābūt vienotiem”, teica ministrs.

Latvijas Universitātes vadošais pētnieks E.Karnītis klātesošos iepazīstināja ar NAP saturu, būtību un galvenajiem mērķiem. Šis plāns no iepriekšējā atšķiras ar to, ka ir domāts nevis ES naudas saņemšanai, bet valsts attīstības nodrošināšanai. NAP centrā ir nostādītas nevis valsts, bet cilvēka vajadzības, jo Latvijas iedzīvotāji un to zināšanas ir vienīgais reālais Latvijas attīstības resurss nākotnē. E.Karnītis pauda pārliecību, ka 2013. gadā būsim sasnieguši 70% no ES 25 dalībvalstu vidējā dzīves līmeņa.

Arī E.Karnītis uzsvēra pastāvošo plaisu starp izglītības sistēmu un uzņēmējdarbības sektoru, kas būtiski traucē pielietojamās zinātnes attīstību un tās sasniegumu pārnesi praksē. Kā būtiskākos pagriezienus izglītībā zinātnieks minēja pāreju uz obligātu vidējo izglītību, maģistratūras studentu proporcijas pieaugumu, kā arī mūžizglītības kā ikviena cilvēka dzīves kvalitātes izaugsmes veicināšanu.

NAP Ekonomikas darba grupas vadītājs A.Ozols sabiedriskās apspriedes dalībniekus iepazīstināja ar NAP sadaļu „Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība, zinātnes un pētniecības attīstība”, uzsverot, ka konkurētspējīgai tautsaimniecībai ir jābalstās uz tehnoloģiski izciliem uzņēmumiem.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra padomniece S.Vēvere klātesošos iepazīstināja ar NAP izglītota un radoša cilvēka koncepciju.

Sabiedriskās apspriedes dalībnieki iesaistījās diskusijā, pārrunājot dažādus jautājumus saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām izglītības sistēmā, uzņēmējdarbības sektoru, kā arī NAP uzraudzību un ieviešanu.

Rēzekne

2006.gada 5.aprīlis

Sabiedriskās apspriešanas pasākumu atklāja  Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs J.G.Vjakse un Rēzeknes augstskolas rektors L.Svarinskis un ministrs M.Kučinskis.

M.Kučinskis uzrunā aicināja rēzekniešus aktīvi piedalīties NAP sabiedriskajā apspriešanā un sniegt savus priekšlikumus plāna pilnveidošanai. Ministrs norādīja, ka papildinājumi vēl ir nepieciešami NAP īstenošanas un uzraudzības sadaļā, kas ir ļoti būtiska veiksmīgai NAP ieviešanai dzīvē.

RAPLM padomniece M.Žilēviča rēzekniešus iepazīstināja ar sagatavotā NAP pirmo redakciju, tā stratēģisko mērķi. LIAA padomnieks M.Ēlerts pārrunāja uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un elastību.

Rēzeknieši aktīvi iesaistījās diskusijā par NAP sasaisti ar citiem plānošanas dokumentiem un operacionālajām programmām, kā arī par indikatīvajiem rādītājiem, kritērijiem kā izvērtēt plānu pēc 2013.gada. Dalībnieki pauda pārliecību, ka lielāka uzmanība jāpievērš profesionālās tehniskās izglītības sistēmai un tās sakārtošanai. Rēzeknes iedzīvotāji atzinīgi novērtēja NAP paredzēto reģionālo augstskolu kapacitātes stiprināšanu.

Ventspils

2006.gada 7.aprīlis

Pasākumu ar uzrunām atklāja Ventspils augstskolas rektors J.Vucāns un ministrs M.Kučinskis.

LU vadošais pētnieks E.Karnītis klātesošos iepazīstināja ar NAP saturu, būtību un galvenajiem mērķiem. Šis plāns no iepriekšējā atšķiras ar to, ka ir domāts nevis ES naudas saņemšanai, bet valsts attīstības nodrošināšanai. NAP centrā ir nostādītas nevis valsts, bet cilvēka vajadzības, jo Latvijas iedzīvotāji un to zināšanas ir vienīgais reālais Latvijas attīstības resurss nākotnē. E.Karnītis pauda pārliecību, ka 2013. gadā būsim sasnieguši 70% no ES 25 dalībvalstu vidējā dzīves līmeņa.

E.Karnītis uzsvēra pastāvošo plaisu starp izglītības sistēmu un uzņēmējdarbības sektoru, kas būtiski traucē pielietojamās zinātnes attīstību un tās sasniegumu pārnesi praksē. Kā būtiskākos pagriezienus izglītībā zinātnieks minēja pāreju uz obligātas vidējās izglītības ieviešanu, maģistrantūras studentu proporcijas pieaugumu, kā arī mūžizglītības kā ikviena cilvēka dzīves kvalitātes izaugsmes veicināšanu.

LIAA padomnieks M.Ēlerts sabiedriskās apspriedes dalībniekus iepazīstināja ar NAP sadaļu „Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība, zinātnes un pētniecības attīstība”, uzsverot, ka konkurētspējīgai tautsaimniecībai ir jābalstās uz tehnoloģiski izciliem uzņēmumiem.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks A.Liepiņš klātesošos iepazīstināja ar NAP izglītota un radoša cilvēka koncepciju.

Sabiedriskās apspriedes dalībnieki iesaistījās diskusijā, pārrunājot dažādus jautājumus saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām augstākās izglītības sistēmā, NAP uzraudzību un ieviešanu, kā arī uzņēmējdarbības un zinātnes sektoru savstarpējās sadarbības veicināšanu.

Bauska

2006.gada 12.aprīlis

Atklāja Bauskas pilsētas domes priekšsēdētāja Ā.Gaile, biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājs A.Rostovskis un ministrs M.Kučinskis.

RAPLM valsts sekretāre I.Kukute klātesošos iepazīstināja ar NAP saturu, būtību un galvenajiem mērķiem. Šis plāns no iepriekšējā atšķiras ar to, ka ir domāts nevis ES naudas saņemšanai, bet valsts attīstības nodrošināšanai. NAP centrā ir nostādītas cilvēka vajadzības, jo Latvijas iedzīvotāji un to zināšanas ir vienīgais reālais Latvijas attīstības resurss nākotnē.

LIAA padomnieks M.Ēlerts sabiedriskās apspriedes dalībniekus iepazīstināja ar NAP sadaļu „Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība, zinātnes un pētniecības attīstība”, uzsverot, ka konkurētspējīgai tautsaimniecībai ir jābalstās uz tehnoloģiski izciliem uzņēmumiem. Tāpat ir jāveicina pašlaik vājā sadarbība starp uzņēmējdarbības un zinātnes sektoriem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra padomniece S.Vēvere klātesošos iepazīstināja ar NAP izglītota un radoša cilvēka koncepciju, uzsverot, ka uzmanība jāpievērš kvalitatīvas vidējās izglītības, obligātas augstākās un pieejamas augstākās izglītības nodrošināšanai, kā arī mūžizglītībai.

Baušķenieki aktīvi iesaistījās diskusijās, paužot apmierinātību ar sagatavoto NAP pirmo redakciju. Tika pārspriesta Rīgas kā Baltijas metropoles loma un nepieciešamība valsts politikas sagatavošanā un ieviešanā vairāk iesaistīt reģionus. Bauskas iedzīvotāji pauda pārliecību, ka lai celtu cilvēkresursu kvalitāti uzmanība jāpievērš izglītībai no bērnu dārza līdz pat augstskolai.

Cēsis

2006.gada 19.aprīlis

Atklāja Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja G.Šķenders un ministrs M.Kučinskis.

M.Kučinskis klātesošos iepazīstināja ar NAP saturu, būtību un galvenajiem mērķiem. Šis plāns no iepriekšējā atšķiras ar to, ka ir domāts nevis ES naudas saņemšanai, bet valsts attīstības nodrošināšanai. NAP centrā ir nostādītas cilvēka vajadzības, jo Latvijas iedzīvotāji un to zināšanas ir vienīgais reālais Latvijas attīstības resurss nākotnē.

LIAA padomnieks M.Ēlerts sabiedriskās apspriedes dalībniekus iepazīstināja ar NAP sadaļu „Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība, zinātnes un pētniecības attīstība”, uzsverot, ka konkurētspējīgai tautsaimniecībai ir jābalstās uz tehnoloģiski izciliem uzņēmumiem. Tāpat ir jāveicina pašlaik vājā sadarbība starp uzņēmējdarbības un zinātnes sektoriem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra padomniece S.Vēvere klātesošos iepazīstināja ar NAP izglītota un radoša cilvēka koncepciju, uzsverot, ka uzmanība jāpievērš kvalitatīvas vidējās izglītības, obligātas augstākās un pieejamas augstākās izglītības nodrošināšanai, kā arī mūžizglītībai.

Cēsinieki aktīvi iesaistījās diskusijās, pārspriežot jautājumus par NAP īstenošanas prioritātēm. Cēsu iedzīvotāji pauda uzskatu, ka izglītības sistēmas nostiprināšana ir jāsāk ar pirmsskolas izglītības kvalitātes uzlabošanu.

Rīga

2006.gada 20.aprīlis

Konferenci „Kas nepieciešamas Nacionālā attīstības plāna īstenošanai?” atklāja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis. Ministrs uzsvēra plāna nozīmīgumu un aicināja “uz valsts attīstību raudzīties, nevis izraujot no konteksta kādu šai brīdī sāpīgu problēmu un steigties to risināt, bet gan vienoties par kopīgu mērķi un visiem kopā neatlaidīgi strādāt, lai to sasniegtu”.

RAPLM valsts sekretāre I.Kukute konferencē uzstājās ar prezentāciju “Sabiedrība un Nacionālais attīstības plāns”. I.Kukute uzsvēra, ka plāna mērķis ir panākt pagriezienu izglītībā, zinātnē un tautsaimniecībā, lai veidotos stabils intelektuālais un materiālais pamats dzīves kvalitātes pakāpeniskam pieaugumam.

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis konferenču dalībniekus iepazīstināja ar pašvaldību lomu NAP īstenošanā. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks A.Ūbelis informēja par finansējumu attīstībai. LU vadošais pētnieks E.Karnītis diskusijas dalībniekiem piedāvāja ieviešanas un uzraudzības moduļa priekšlikumu, apkopojot līdz šim notikušās sabiedriskās apspriedēs izteiktos viedokļus.

Diskusijas dalībnieki atzinīgi novērtēja izstrādāto NAP pirmo redakciju, kā arī aktīvi iesaistījās diskusijā par plāna īstenošanas prioritātēm un pārraudzību. Dalībnieki izteica priekšlikumu NAP pārsaukt par stratēģiju, kā arī iestrādāt nozarēm konkrētas prioritātes un tās atbalstīt.