Mirstības līmenis 2009.gadā Latvijā bija 13,3 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju, kas ir otrais lielākais līmenis aiz Bulgārijas, kur pērn miruši 14,2 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar vidējo mirstības līmeni ES - 9,7 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju.
Augsts mirstības līmenis ir arī Ungārijā (13 uz 1000 cilvēku) un Lietuvā (12,6 uz 1000 cilvēku).
Viszemākais mirstības līmenis pērn reģistrēts Īrijā (6,6 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju), Kiprā (6,7 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju), Luksemburgā (7,3 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju) un Maltā (7,8 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju).
Savukārt dzimstības līmenis pērn Latvijā ir bijis viens no zemākajiem - 9,6 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju.
Viss zemākais dzimstības līmenis ES pērn reģistrēts Vācijā - 7,9 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju, kam seko Austrija (9,1 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju), Portugāle (9,4 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju) un Itālija (9,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju).
Visaugstākais dzimstības līmenis ir Īrijā (16,8 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju), Lielbritānijā (12,8 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju), Francijā (12,7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju), Kiprā (12,2 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju) un Zviedrijā (12 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju).
Kopumā ES iedzīvotāju skaits 2009.gada laikā pārsniedzis pusmiljardu, uz 2010.gada 1.janvāri sasniedzot 501,062 miljonus.
Vislielākais populācijas pieaugums pērn reģistrēts Luksemburgā (+17,2 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju), bet vislielākais kritums Lietuvā (-6,2 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju).
Latvijā 2009.gadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 5,7 cilvēkiem uz 1000 iedzīvotāju.
Migrācijas dēļ Latvija pērn zaudējusi 2,1 cilvēku uz 1000 iedzīvotāju. Vislielāko iedzīvotāju aizbraukšanu 2009.gadā piedzīvojusi Īrija, kur migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits samazinājies par 9 cilvēkiem uz 1000 iedzīvotāju.
Otrajā vietā aiz Īrijas ierindojusies Lietuva (-4,6 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju), kam seko Kipra (-4 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju) un Malta (-3,8 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju).
Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums uz migrācijas rēķina reģistrēts Luksemburgā (+13,2 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju), kam seko Zviedrija (+6,7 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju) un Slovēnija (+5,8 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju).
avots: Leta
