Uz jautājumu par to, kad varētu uzlaboties dzīves apstākļi Latvijā, pārsteidzoši liels respondentu skaits ir atbildējuši – nekad. Tikai nedaudz vairāk par 50% uzskata, ka tieši viņu personiskā izvēle ietekmē viņu pašu izglītības un veselības lietas, un tikai 19% domā, ka paši ietekmē to, kādas būs viņu vecumdienas! Citiem vārdiem, latvieši lielā mērā netic, ka paši var veidot savu nākotni. Tomēr mēs visi droši vien pazīstam cilvēkus, kas ir aktīvi un uzņēmīgi, lai pat darba laikā elektroniskajā pastā apmainītos ar attēlu slaidšoviem par to, kā būt laimīgiem; tādus, kas ir gatavi izpildīt vismuļķīgākos un nekādos zinātniskos faktos nepamatotus testus (Kādas markas automašīna tu esi? Kāds dzīvnieks tu biji iepriekšējā dzīvē?) un kas čakli ik dienas raksta komentārus interneta portālos.
Nākotni Latvijas sabiedrībā ir ierasts izlikties nemanām un problēmas pieņemts risināt vienīgi tad, kad nākotne jau ir pienākusi un kļuvusi vai nu par tagadni, vai pat par pagātni. Šāds lemšanas un spriešanas modelis caurauž itin visas dzīves jomas. Aktuāli ir acumirklīgi lēmumi un krīzes risinājumi – vienalga, vai runa būtu par ātrā kredīta ņemšanu jauna televizora iegādei vai valsts budžeta saglābšanu. Kā arguments par labu šādai dzīvošanai tagadnē parasti tiek minēta nepieciešamība vispirms tikt galā ar esošajām problēmām, domāšanu par nākotni atliekot uz... tālāku nākotni.
Taču plānot un paredzēt ir iespējams – pretējā gadījumā mēs diezin vai paļautos uz laika apstākļu prognozēm. Ierosme veidot tautas domnīcu scenariji.lv (to veido Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisija ar domubiedriem un ekspertu paneli) radās no vēlmes atrast aizraujošu, varbūt arī nedaudz lecīgu, provokatīvu, pašironisku, bet katrā ziņā iespējami plaši uzrunājošu sarunas veidu, kopīgi domājot par ilgtermiņa nākotni un dažādu iespējamo nākotnes scenāriju saistību ar šķietami sīkiem un mūsu pašu tagadnē pieņemamiem lēmumiem. Scenariji.lv mērķis ir iezīmēt dažādus, nereti pat pretrunīgus nākotnes scenārijus, nedublējot jau to, ko šajā virzienā paveikušas nevalstiskas organizācijas un masu mediji.
Domnīca balstās, ja tā var sacīt, uz trim vaļiem. Vispirms tās ir socioloģiskās aptaujās, Latvijas foruma diskusijās un īpaši piesaistītu dažādu nozaru ekspertu aptaujās iegūtas nākotnes prognozes. Ņemot par pamatu šīs prognozes, ir izveidots scenariji.lv nākotnes modelēšanas rīks, ar kuru ikviens interesents, atbildot uz dažiem jautājumiem un modelējot dažādas izvēles, varēs ieraudzīt, kā šīs izvēles iespaido tās vai citas jomas nākotni ilgtermiņā. Visbeidzot – gan dažādās prognozes, gan populārākās vai mazāk populāras izvēles būs brīvi pieejamas apspriešanai, viedokļu apmaiņā aktīvi iesaistot arī nozaru ekspertus.
Nākotnes scenāriju zīmēšana domnīcā notiks vairākos tematiskos posmos. Tuvojoties vēlēšanām, iezīmētos nākotnes scenārijus domnīca piedāvās samērot ar politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem, taču tas ir tikai sākums, jo scenariji.lv pēc vēlēšanām darbību kāpinās un raudzīs, kā solītais tiek pildīts. Scenariji.lv var uzskatīt tikai par pirmo pamudinājumu atbildīgai savas paša un savas valsts nākotnes plānošanai.
***
Uzziņa
Interneta lapā www.scenariji.lv plānots apspriest šādas tēmas:
- Augstākā izglītība 26. jūlijs – 1. augusts
- Vide un klimats 2. – 8. augusts
- Lauki un pilsētu dzīve 9. – 15. augusts
- Demogrāfija un pensijas 16. – 22. augusts
- Ekonomika, nodokļi 23. – 29. augusts
- Pamatizglītība 30. augusts – 5. septembris
- Veselība 6. – 12. septembris
- Iekšējā drošība 13. –19. septembris
Autors: Agita Pusvilka, scenariji. lv redaktore
Avots: Leta
