Pateicoties projektam, kas tapis ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu, Liepājas rajona Cīravas arodvidusskola kļuvusi par atbalsta centru invalīdu apmācībai Kurzemē. Projekta ietvaros Cīravas arodvidusskolā 90 cilvēki ar īpašām vajadzībām apmācīti informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. Ja sākotnēji piedalīties projektā cilvēki ar īpašām vajadzībām bija jāpierunā, tad projekta gaitā daudzi jau paši zvanījuši un interesējušies par mācību iespējām. Strādāt ar datoru mācījās ne tikai astoņpadsmitgadīgi jaunieši, vecākajam datorprasmju apguvējam bija 61 gads.
Stāstot par projekta ideju, Cīravas arodvidusskolas projektu vadītāja un psiholoģijas skolotāja Baiba Tikuma saka: „Katram cilvēkam ir zināma dzīves pieredze, man rados ir cilvēks ar invaliditāti. Es zinu, ka šiem cilvēkiem ir nepieciešamas mācības, socializēšanās. Skolā apspriedām šo jautājumu, parādījās iespēja rakstīt šāda veida projektu.” Baiba Tikuma stāsta, ka Cīravas arodvidusskolas stiprā puse ir tā, ka skola ir kā sava republika ar dienesta viesnīcu, sporta bāzi, dažādām laboratorijām un darbnīcām, kur rīkot apmācības. Skolas stiprais balsts ir arī skolas speciālisti un pedagogi, kas ir atvērti jaunām lietām un gatavi mācīties.
Baiba Tikuma teic, ka datornodarbībās praktiski notikusi individuālā apmācība un skolotājai bijis ļoti daudz darba. Projekta dalībniekiem strādāt ar datoru mācījusi skolotāja, kas strādā arī Liepājas neredzīgo biedrībā. Liels pieprasījums bijis arī pēc psihologa konsultācijām. Pie psihologa, kurš sācis strādāt augustā, projekta dalībnieki pierakstījušies jau uz decembri. „Tas nozīmē, ka šis darbs ir vajadzīgs,” priecājas projekta vadītāja. Datorapmācības projektā iesāktais darbs turpinās Cīravas arodvidusskolas uzsāktajā arodapmācības projektā – tā ietvaros iespējams vienu gadu mācīties par galdnieku, pavāru, automehāniķi, vai arī divus gadus – par grāmatvedi. Skola nomā datorus, kas uz projekta laiku piešķirti projekta dalībniekiem, jo daļa mācību notiek mājās, nosūtot izpildītos mācību uzdevumus pasniedzējam pa e-pastu. Dalībniekiem tiek apmaksāts arī interneta pieslēgums.
Baiba stāsta, ka šīs mācības izpelnījušās lielu popularitāti: „Grupas ir nokomplektētas, varētu pat teikt, ka pārpildītas. Vēl arvien mums zvana un jautā, vai varētu vēl kādu uzņemt grāmatvedības grupā. Projektā paredzēts ļoti daudz lietu – sociālā rehabilitācija, masieris, vingrošana, psihologs, medicīniskais personāls. Vēl arī vakaros pēc arodmācībām ir radošās darbnīcas, kur var apgūt gan floristiku, gan dizaina pamatus, var izkustēties sporta zālē.”
Runājot par grūtībām, kas radušās projekta gaitā, Baiba atzīst, ka pietrūcis laika un cilvēku visu administratīvo lietu kārtošanai. „Nebija tās pieredzes, neiedomājāmies, ka vajadzētu piesaistīt daudz vairāk cilvēku. Piemēram, administrācijai nav laika uzklausīt projekta dalībniekus. Tas bija patiešām traki, jo ir pilnīgi skaidrs, ka projektā iesaistītajiem cilvēkiem trūkst uzmanības un viņi vēlas ar kādu aprunāties. Dokumentiem ir jābūt kārtībā, par to nav runas, un es tam pilnīgi piekrītu, taču brīžiem liekas, ka tā nav kārtība, bet gan sīkumainība. Cilvēkam taču nav laika ar sirdi un dvēseli strādāt, ja viņam jākārto tik daudz dokumentu.”
Baiba ar gandarījumu atzīmē, ka vairumam projekta dalībnieku bija nepieciešams vien neliels grūdiens, lai mainītu ierasto rutīnu, un ka tas arī ir izdevies. „Es ļoti ticu tam, ka, ja cilvēks grib kaut ko sasniegt, viņš arī to sasniegs. Skaidrs, ka daudzus mums ir izdevies sapurināt, iedot nepieciešamo grūdienu kādam, kas pirms tam ir sēdējis mājās, skatījies televizoru un pie sevis varbūt domājis, ka viss ir pavisam slikti. Vēlāk arī sarunās ar sociālajiem darbiniekiem viņi pārsteigti jautājuši: „Ko jūs ar to cilvēku izdarījāt? Kā jums tas izdevās?””
Avots: sabiedriskās politikas portāls politika.lv - http://www.politika.lv/temas/12315/
Uzziņai:
NAP paredz attīstīt formālās un neformālās, tai skaitā pamata prasmju un profesionālās, izglītības piedāvājumu iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni, sociālām grupām ar ierobežotām iespējām izglītības apguvē, un tiem, kuri mācīšanās iespējas nenovērtē un neizmanto, dzīves vietās (tai skaitā rehabilitācijas iestādes, cietumi, armija utml.) un darba vietās, nodrošināt elastīgu un kvalitatīvu piedāvājumu „otrās iespējas” vispārējās un profesionālās izglītības ieguvei (piemēram, e-mācības, vakara (maiņu) vidusskolās un nepilna laika studijās)
(1.3. Mūžizgītība cilvēka radošā potenciāla un dzīves kvalitātes izaugsmei)
